Projekts Iecietības pieredze sociālajam riskam pakļautajiem Rīgas pilsētas jauniešiemlīdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros”.

Diskriminācijas tematisko darbnīcu sagatavošanas nodarbību un darbnīcu cikla kopsavilkums

Norises vieta:  Elizabetes iela 31 – 13,  Rīga, biedrība Resiliences centrs

“Katra tikšanās reize ir bijusi unikāla. Mēs esam šeit un tagad, tieši tādi kā esam. Katrs ieradās ar savu domu un redzējumu, kas piešķīra citu skatījumu katram plānotajam tematam. Tas padarīja gatavošanos un darbnīcas par emociju piepildītu piedzīvojumu”, par diskriminācijas tematisko darbnīcu kopējo norises procesu stāsta tematisko darbnīcu koordinators Kārlis.

  1. Invaliditātes diskriminācijas tematiskā darbnīca

“Gatavojoties invaliditātes  diskriminācijas tematiskajai darbnīcai jauniešiem bija iespēja  interaktīvi izpausties un kopīgi plānot darbnīcas aktivitātes”,  tematisko darbnīcu koordinators Kārlis raksturo gatavošanās procesu.

“Būtiskākais diskusijas jautājums mums bija,  kā  veicināt aktīvu viedokļu apmaiņu par tēmu invaliditātes diskriminācija, tāpēc izmantojām tādas metodes, kā diskusiju, prāta vētru / Zirnekli,  pieejamo resursu izpēti internetā, grupas diskusiju”, piebilda projekta dalībniece Zita.

Jau sagatavošanās nodarbībās jauniešiem diskriminācijas jautājumos viedoklis dalījās un tas norādīja uz izteiktu viedokļu dažādību, kas labi atspoguļojas kopīgi radītajos darbnīcu materiālos. Dažādā jauniešu dzīves pieredze, kura ļāvusi saskarties ar dažādām, aizspriedumu piepildītām un uz stereotipiem balstītām situācijām,  sagādāja ne vienu vien izaicinājumu gatavojoties kolāžas izveidei.

Invaliditātes diskriminācijas tematiskās darbnīcas laikā jaunieši interaktīvi iepazīstināja ar invaliditātes diskriminācijas būtiskākajiem jautājumiem un stereotipiem  jauniešu vidē un sabiedrībā kopumā , “atvēra tēmu”. Darbnīcas gaitā, pateicoties lieliskajai sadarbībai ar projekta “Bērni nepiedzimst ar aizspriedumiem!”  vadītāju Pēteri, bija iespēja ielūkoties filmas “Cik brūkleņu ir pasaulē?” kadros. Tas bija labs starts turpmākajai diskusijai par izaicinājumiem, ar kuriem Latvijā sastopas cilvēki ar invaliditāti. Par sabiedrības izglītošanas galvenajiem virzieniem pēc spraigās diskusijas tika atzīti šādi temati:

  • Esi pieņemošs, invaliditāte nav slimība,
  • Esi līdzās, invaliditāte nenozīmē nespēju.

Jaunieši izvirzīja ideju – kopīgi veidot projektu “Par integrējošu un pieņemošu sabiedrību”, kurā būtu nepieciešams veidot dialogu ar jauno paaudzi, veicinot preventīvos pasākumus, lai uzlabotu iespēju cilvēkiem ar invaliditāti iekļauties sabiedrībā un kļūt par pilnvērtīgu un pieņemtu sabiedrības sastāvdaļu.

2. Vecuma diskriminācijas tematiskā darbnīca

“Nākamā diskriminācijas tēma, kuru aplūkojām, bija vecuma diskriminācijas jautājums”, stāsta tematisko darbnīcu koordinators Kārlis: “taču sagatavošanās nodarbībās ar jauniešiem sapratām, ka izvēlētā tēma ir ļoti plaša un grūti aptverama. Dziļāk izpētot un apkopojot pieejamos materiālus no e-vides, nolēmām sašaurināt tematu, lai “raktos pie “saknes” darbnīcas laikā.

“Kā par pamattēmu izvirzījām starppaaudžu komunikāciju, izdalot sīkāk trīs apakštēmas: darbs, mājas sadzīve, izglītītba”,  tā projekta dalībniece Elizabeta skaidro izvēlēto darbnīcas struktūru. “Lai tēma sevi patiesi attaisnotu, tika nolemts pieaicināt vismaz 4 personas, kuras pārstāv arī citas paaudzes”.

    Darbnīcas laikā notika ļoti spraigas  diskusijas un čakli grupu darbi. Katra grupa darbojās ar kādu  no apakštēmām.

    Pēc grupu darbu prezentācijām , kā trīs potenciālos risinājumus vecuma diskriminācijas mazināšanai, jaunieši piedāvāja: 

  1. Veidot starppaudžu attiecību uzlabošanas projektu ar dažādu vecumu dalībnieku piedalīšanos un līdzdarbošanos, veidojot integrējošu vidi, kur kā viena no galvenājām aktivitātēm būtu piedāvāt piedzīvojumu tipa aktivitātes ar dažādu paaudžu iesaistīšanos, kā obligātu nosacījumu, veidojot jauktas komandas;
  2. Lai mazinātu plaisu komunikācijā starp jauniešiem dažādās paaudzēs, kas nereti mēdz izpausties kā mobings, veidot pieredžu stāstu vakarus, kuros pieaicināt jauniešus, kuri to pieredzējuši un nākotnē saskārušies ar apgrieztu situāciju;
  3. Mazināt sabiedrībā ideoloģiju par obligātām mācībām pēc 9. vai 12. klases, lai jauniešiem būtu brīvāka izvēle par savu nākotni, un nebūtu jāķeras pie otra kritizēšanas dēļ tā, ka jaunietis vēl nav pieņēmis lēmumu par savu nākotni un ir tikai pārdomu stadijā.

3. Etniskās diskriminācijas tematiskā darbnīca

“Aplūkojot etniskās diskriminācijas jautājumu, jau sagatavošanās nodarbībās jauniešiem bija vērojama tendence iekļūst asās un garās diskusijās par tēmu, taču pamazām jaunieši nonāca pie slēdziena, ka sabiedrībā valdošie stereotipi un aizspriedumi bieži ir balstīti uz bailēm”, par gatavošanos etniskās diskriminācijas tematiskajai  darbnīcai stāsta koordinators Kārlis.

“Šoreiz kā mērķi mēs izvirzījām projekta idejas izstrādi, lai veicinātu etniskās diskriminācijas mazināšanu ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, kur mēs domājam, ka tas ir vairāk sastopams”, stāsta projekta dalībnieks Dairis.

Etniskās diskriminācijas tematiskās darbnīcas gaitā tika izstrādāta projekta ideja  baiļu un aizspriedumu mazināšanai. Tapa koncepcija projektam, kurā piedalītos vismaz 3 dalībvalstis ( DĀR, Horvātijs, Latvija). Liels uzsvars būtu uz pieredzes apmaiņu etniskās diskriminācijas mazināšanai, t.i. projekta dalībnieki  dotos apmaiņas braucienos. Braucienu mērķis – open space aktivitātes- nometnes, ārpus pilsētas (“pie dabas krūts”), lai iepazītu “patieso” cilvēku. “Lai nodrošinātu sabiedrības informētību, jauniešu ideja bija, ka projektam būtu jābūt īstenotam kā TV raidījumam”, piebilst koordinators Kārlis.

4. Dzimumu diskriminācijas tematiskā darbnīca

 “Jau uzsākot sagatavošanās nodarbības nonācām pie asām, pat konfliktējošām diskusijām”, par darbnīcas sagatavošanas norisi stāsta projekta dalībniece Petra.

“Tas norādīja uz nepieciešamību aktualizēt prioritāros jautājumus, kuri atspoguļojas dzimumu diskriminācija kopējā stāstā”, piebilst koordinators Kārlis.

Darbnīcas laikā klātesošie sadalījās trijās grupās un ķērās pie finanšu, ģimenes un vizuālā tēla jautājumiem, šoreiz tos aplūkojot caur dzimumu diskriminācijas prizmu.

“Lai gan darbnīcas laikā diskusijas kļuva aizvien spraigākas un telpā bija jūtama spriedze, līdz vienotam atrisinājumam nonākt neizdevās. Kā rezultātā ķērāmies sīkāk pie finanšu jautājuma, kurš bija vien no visaktīvākajiem tematiem”, par darbnīcas norisi stāsta darbnīcas dalībnieks Kirils.

“Pie kopīga slēdziena izdevās nonākt dažos jautājumos, kuri pašlaik Eiropas vidē vairs nav tik aktuāli un līdz ar to pie mums arī būtu risināmi:

  • Vīrietis maksā par vakariņām
  • Vīrietim jāpelna vairāk
  • Sieviete nevar būt bagāta”’, darbnīcas gaitu turpina komentēt Elizabeta.

Jaunieši vienojās, ka vīrietim nav vienmēr jāizmaksā vakariņas, jo sievietei ir jāprot būt patstāvīgai un nākamajās paaudzēs šis mantojums varētu izzust.

Vīrietim ģimenē vairs nav obligāti jābūt pelnošākajai personai. Par šo ideju jauniešiem izdevās diezgan viegli vienoties, norādot, ka salīdzinoši daudz uzņēmumu vadītājas ir sievietes. Līdz ar ko arī stereotips , ka sieviete peti nevar nopelnīt, mūsdienās vairs nedarbojas kā iepriekš, jo sievietēm ir iespēja pelnīt.

Secinājums noslēdzot dzimumu diskriminācijas darbnīcu :

  1. Būtiska ir jauniešu līdzdalība diskriminācijas jautājumu risināšanā ( par to liecina jauniešu aktivitāte darbnīcās);
  2. Darbnīcās tika veidotas nākotnes projektu idejas iekļaujošu aktivitāšu īstenošanai un sabiedrības integrācijai;
  3. Jaunieši gatavi “doties uz priekšu” un realizēt savus projektus;
  4. Esošās tēmas ir apspriežamas, būtu ieteicams pie tām atgriezties jaunā diskusiju ciklā;
  5. Jauniešiem stereotipi un aizspriedumi ir smagnējs temats, aizspriedumi ir mantoti no vecākām paaudzēm un atstājis savu ietekmi uz jaunāko sabiedrības daļu.