Lai nodrošinātu biedrības mērķu  veiksmīgu sasniegšanu un produktīvu ikdienas darbu,  nepieciešams regulāri  stiprināt komandas sadarbības prasmes. Šī gada 28. augustā  Resiliences centra darbinieki pulcējās kopā ar  jauniešiem no izbraukuma treniņa “Cita pieredze”, lai komandās izietu izdzīvošanas un prasmju darbnīcu treneru īpaši sagatavoto trasi, kuru iespējams veikt tikai ar nosacījumu, ka iesaistās un aktīvi sadarbojas visi grupas dalībnieki. Savukārt 15. septembrī Resiliences centra darbinieki un aktīvisti viesojās Alūksnē, kur  interaktīva semināra ietvaros apguva Dzīvesspēka pieeju un stiprināja komandas garu.

Cita pieredze

Augustā rīkotais saliedēšanās pasākums jeb “Dzīvesspēka trase” tika veidota mobila, izmantojama dažādās ekoloģiskās vidēs.  Z/S “Ataugas” tika veikta trases testēšana un pilnveidošana, lai turpmāk to aktīvi izmantotu jauniešu sadarbības spēju stiprināšanai un  iespējai apzināt savus dzīvesspēka resursus. Trases dalībnieki ne tikai veica trasi, bet arī sniedza atgriezenisko saiti par trases uzlabošanas iespējām.

“Saliedēšanās trase bija kā “get together”, kurā visi, gan dalībnieki, gan viesi, gan mentori un to palīgi, apvienojās vienā lielā ģimenē, komandā. Tas mums visiem bija kā mirklis, kurā bijām viens vesels. Viens otru atbalstījām, visiem bija priecīgas sejas un pozitīva atmosfēra,” ar saviem iespaidiem par trasi dalās jauniete Elvīra Štāle.

“No malas vērojot notiekošo, sajutu jauniešu satraukumu un sajūsmu. Redzēju, cik iedegušās acis ir jauniešiem, kuri ar nepacietību gaidīja, kad beidzot viss sāksies. Priecājos, ka viesi ieradās ar smaidu un vēlmi ātrāk sākt trasi,” dalās aktīviste Elizabeta Heinsone.

“Trases laikā redzēju komandas darbu un to, kā visi viens otru atbalsta. Pats galvenais, ka trasi cilvēki gāja, lai labi pavadītu laiku ar draugiem, kolēģiem un iepazītu vēl jaunus cilvēkus. Manuprāt, šādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk,” jauniete papildina.

“Šajā trasē biju pie punkta, ko nosaucu par “maģisko trijstūri”. Starp kokiem novilktas troses +- metra augstumā: komandai kopīgiem spēkiem uz tās bija jātiek virsū un jāapiet viens aplis, lai katrs cilvēks būtu savā sākuma vietā. Komandas bija ļoti saliedētas un viens otram palīdzēja tikt uz priekšu. Ar kopīgu domāšanu visiem viss izdevās un laimīgi devās uz nākamo trases punktu. Manuprāt, šī trase visiem deva jaunu pieredzi, emocijas un kopības sajūtu,” stāsta Zita Rubene.

Dzīvesspēka apzināšanās

Septembrī Resiliences centra komanda devās uz Alūksni, lai piedalītos interaktīvā seminārā, lai veicinātu dzīvesspēka apzināšanos.

“Bija interesanti vērot, kā savstarpēji pazīstami un mazāk pazīstami dalībnieki spēja ātri iejusties, īpaši pēc iepazīšanās spēles, kuras laikā ar bumbiņas mešanas palīdzību tika ieviesta liela jautrība un iegaumēti visu dalībnieku vārdi. Atraisīties palīdzēja arī vadītāju atvērtība un sirsnīgums,” dalās jauniete Ligita Brīdiņa. “Visa semināra laikā varēja just tēmas aktualitāti un interesi risinājuma meklēšanā. Dalībnieki aktīvi piedalījās diskusijās  un pat nelielos uzvedumos, kā arī dalījās ar savu personisko pieredzi. Bija vērojama liela aizrautība diskusijās par problēmjauniešiem,” papildina meitene.

Semināra noslēguma daļā dažas dalībnieces atzina, ka bija šaubījušās par semināra apmeklēšanu, taču tagad ir gandarītas par piedalīšanos un pozitīvo atmosfēru. Dalībnieku vidū bija arī topošie speciālisti sociālajā jomā, kuri atzina, ka tagad ir iedvesmoti strādāt tieši ar jauniešiem.

“Esmu diezgan aktīva un droša jauniete, kura pirms pasākumiem vai uzvedumiem īsti neuztraucas. Šoreiz gan sanāca neliels stresiņš par gaidāmo. Viens no uzdevumiem bija pasniegt interaktīvu teātri, ko “teātra grupiņa” jeb mēs paši esam iestudējuši. Diemžēl aizņemtā grafika dēļ ļoti reti sanāca kopīgi izmēģināt. Protams bija stresiņš, kas, kā un vai būs sanācis labi.  Bet līdz ko sajutu kolēģa Denisa atbalstu, viss uztraukums pazuda,” dalās semināra dalībniece Elizabeta.

Dalībnieki seminārā guva gana daudz atziņas turpmākajam darbam un ikdienas dzīvei.

“Es domāju, ka ir ļoti daudz jauniešu, pieaugušo un profesionāļu, kuri labprāt piedalītos un uzsāktu darbu ar jauniešiem. Iemesls, kādēļ viņi to nedara, ir informācijas trūkums. Ideālā variantā ir apbraukāt visu Latviju novadus un izstāstīt par darbu ar jauniešiem, bet, protams, laiks visiem ir tik, cik ir, un arī finanses ir, cik ir. Lai arī kā gribētos, bieži vien šie faktori ir tie, kas mūs apstādina un neļauj kustēties uz priekšu,” klāsta Elizabeta.

Elizabeta stāsta, ka viņā mīt liels dzīvesspēks un šis seminārs palīdzēja tikai vēlreiz par to pārliecināties: “Arī es esmu saskārusies ar dažādām grūtībām savā dzīvē. Bet man ir dzīvesspēks, kas ved mani uz priekšu. Vēlos uzrunāt jauniešus, lai parādītu, ka jaunieši spēj daudz. Ceru, ka viņi sapratīs, ka ar sevī notiekošajiem procesiem ir jācīnās un jāsaprot, ka visiem dzīvē ir pārbaudījumi. Citiem vieglāki, citiem smagāki.”

Preses relīze ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par preses relīzes saturu atbild biedrība ”Resiliences centrrs”. 

Projekta ”Dzīvesspēka pieeja jauniešu līdzdalības veicināšanā” pasākumus, tai skaitā preses relīzes  veidošanu, finanasiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piesķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts: “Dzīvesspēka pieeja jauniešu līdzdalības veicināšanai”.